Article

Tākuta Jonni Koia

Ka ora te whenua , ka ora te tangata

Kīngi Tāwhiao Te Wherowhero

Tākuta Jonni Koia

Ka tirohia i konei te ara kua whāia e Tākuta Jonni taka mai ki tēnei wā, ōna whakapono, ōna māramatanga me ōna wheako.

Taku haere i te ara o te kairongoā me te kaipūtaiao rāpoi ngota

“Ina kohia he rongoā i te rākau, me whai whakaaro ki ētahi atu, me whai whakaaro ki te toitūtanga, me tūpato te takahi o te waewae, me āta kohi ki te ringa tonu, i te taha rāwhiti o te rākau, kaua hoki e kohikohi i te wā e ua ana, kaua rānei e kohia ngā rau i te wā e kaha ana te tupu.” – nā Tākuta Jonni Koia.

Dr Jonni Koia, molecular scientist in her lab.

Tākuta Jonni Koia

E whakarite ana a Tākuta Jonni Koia, kaipūtaiao rāpoi ngota, i ētahi hīkarotanga wairākau pakatio mō roto i ngā mahi whakamātautau.

Rights: Manatārua: Jonni Koia. Nō roto mai i Te Reo o Te Repo – the Voice of the Wetland.

He āhua rerekē te ara ka takahia e ngā Māori e whai ana i te pūtaiao Pākehā . E kī ana a Tākuta Jonni kua whakaakona rātou kia ū ki ngā tikanga o te ao pūtaiao, engari kei te whakapau kaha anō kia mau tonu ō rātou tuakiri whaiaro me tō rātou tuakiri Māori.

I ōna wā anō ka taka rongoā wairākau a Tākuta Jonni i tana kāinga mō tana whānau . Ka haere ana ia ki te ngahere, ka āta mahi ia ki te whakakaha ake i ōna hononga ki ngā rākau rongoā .

Anei ngā mea matua kua ākona e Tākuta Jonni:

  • Whāia ngā ara katoa e wātea ana ki a koe ki te tūhono ki a Papatūānuku ; kaua hoki e wareware ki te tuku whakamoemiti ki a Tānemahuta mō ngā rongoā .

  • Kaua e kawea ēnei mahi i runga i te pōnānā. Āta whakarongo ki ngā kōrero, ki ngā tohutohu mai a ngā rongoā ki a koe. I ētahi wā, ka mea mai, “Āe, ki konei”. He wā anō ka mea mai “Kāo, haere ki kō”. Ā, he wā kē anō ka mea ake “Kāo, e hoki ki te kāinga, ka hoki mai anō ā tōna wā e tika ana”.

  • ‘Turuki whakataha’ – ko te tikanga o tēnei kōrero i konei, ina tomo koe i te ngahere, me waiho ngā āhuatanga, ngā taumahatanga kei runga i a koe ki rahaki, kia mahea ai ō whakaaro. Mā reira e pai ai tō hono atu ki ngā rongoā . Ki a Tākuta Jonni, he mea nui kia mahea te hinengaro, kia tau te wairua. Ā, kia kaua e wareware, ko te mahi matua a ngā rongoā , he haumanu i a Papatūānuku . Ko tātou ngā pōtiki a Tāne, ā, ko te mahi e tika ana mā tātou, he whāomoomo i ōna hua.

Bottles of kūmarahou, karamu, kawakawa and mamaku wairākau

He pātara wairākau (te kūmarahou, te karamū, te kawakawa, me te mamaku)

He āwhina, he whakaoho tā ngā rongoā māori i ngā whēkau pērā i te ate, te tākihi me te repe taiaki huka kia piki noa te ora o ngā hanga nei. Nā runga i ēnei mōhiotanga, arā ētahi kaiwhakarite rongoā māori ka whakaranu i ngā rongoā, kia mahi tahi ai tēnā me tēnā momo ki te whakaora ake i te tangata.

Rights: Manatārua: Jonni Koia. Nō roto mai i Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland.  

Ko te wero nui ki a Tākuta Jonni i āna mahi āta tirotiro rāpoi ngota, ko te tautohu me te whakaū i te pai o ngā rākau tuku rongoā hei patu i te matehuka, me kore e puta he rongoā mō te matehuka, momo tuarua nei (te T2D) ā tōna wā. Ko tētahi whakahē matua a ngā kaituku ratonga riuroa, ko te korekore (e ai ki a rātou) o ngā rangahau pūtaiao me ngā mahi āta mātaki tūroro hei ‘taunaki’ i te whakamahinga o ngā rongoā rākau. Nā ēnei whakaaro, ko te kore o ētahi o te hapori e whakapono ki te pai o ngā rongoā rākau.

Testing various rākau rongoā extracts on human cell culture.

Te whakamātau i ngā pānga o ētahi rongoā rākau ki te paparea pūtau tangata

Ko ngā kākano, ngā karihi, ngā pakiaka, me ngā hua o ētahi rākau māori kainga ai e te Māori i mua, koia tonu pea te takenga mai o ētahi tino rongoā mō te ao hou, tae atu ki te mate huka, momo tuarua nei (T2D).

Rights: Manatārua: Jonni Koia. Nō roto mai i Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland.

Mō ngā rangahau pūtaiao hei kaupare i ēnei waiaro ātete i te mātauranga rongoā māori, me āta tango mai ngā painga i ngā rākau rongoā , me whakamātau hoki ki ngā pūtau tangata me ngā kararehe, kia puta mai ai ngā raraunga me ngā rongo e tika ana. I āna mahi hei kaipūtaiao rāpoi ngota, he mea nui ki a Tākuta Jonni kia tōtika, kia ruarangi ngā tikanga whakamātau. Engari nā runga i tōna taha Māori, he mea nui hoki ki a ia kia mau ia ki ngā tikanga Māori. E whai ana ia i te ara kaupapa Māor i tūturu, me te whakahāngai hoki i aua whakaaro ki āna mahi i te taiwhanga pūtaiao. Arā:

  • Ka whāia ngā tikanga Māori, ka karakia hoki i mua i te kohinga rongoā .

  • Ka whakahokia ngā wāhi o ngā rākau kāore e whakamahia ki a Papatūānuku . I tōna taiwhanga pūtaiao, kāore e whakaaetia te porowhiu i ngā toenga, te putu atu rānei i ngā wairākau ki te kōrere.

  • Ina whakamātauria te nga o te rongoā ki te kararehe, ka whāia ngā tikanga e tika ana mō te rongoā me te kararehe. He mea nui hoki te karakia i ngā wā me āta whakamate te kararehe i muri i te whakamātauranga. He āhuatanga tēnei kāore e taea te karo ina kawea ngā mahi e tupu ai te mārama ki ngā rongoā me te nga o te rongoā ki ngā mea ora, mātua rā ki te tangata.

  • Me maumahara hoki ko ngā pūtau tangata e whakamahia ana mō ēnei momo rangahau, i ahu mai i ētahi tāngata i whakaae i te wā e ora ana kia whakamahia ō rātou pūtau mō ngā kaupapa rangahau pēnei ina mate rātou. Ka āta karakia a Tākuta Jonni i a ia ka tirotiro, ka raweke i ngā pūtau tangata nei, kia noho haumaru ai rātou ko ōna hoa, ka tahi, kia whakamihia ai hoki te tangata nāna i koha mai ōna pūtau ki te ao pūtaiao, ka rua. Ko te tohutohu a Tākuta Jonni ki ana pia, he mea tino nui kia kawea ēnei mahi whakarite.

He whakamihi

I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Te reo tipu, he mea tuhi nā Tākuta Jonni Koia mō te pukapuka Te Reo o Te Repo.

Published:30 September 2020