Te āhua o ngā roto tāpokapoka i ēnei rā
He mea nui ngā roto tāpokapoka i roto i ngā tātai kōrero ā-iwi o Te Hiku o Te Ika. Engari kua raru ēnei roto i te takanga o ngā tau. Kua raru i ngā mahi a tauiwi, i te rironga o te whenua , i ngā raweketanga o te taiao (tae atu ki te karinga o ngā awakeri hei kawe atu i ngā wai o ngā repo), me te āhua o te whakamahi i te whenua . Ko ngā pūnaha hauropi i haumako, i matahuhua, i nui anō te hua i mua, ka hē, me te aha, ka hē ko te kāpunipuni wai: ka rerekē ngā ara e rere ai te wai, ka hē te matahuhuatanga, ka kore haere ētahi o ngā momo e noho taonga ana ki te iwi , ki te taiao hoki. Ko ētahi ia ka ngaro rawa. Ko ngā kawenga tika a te kaitiaki i takea mai i ngā mātauranga hōhonu, ka pāpaku haere; ka pērā anō ngā mātauranga Māori e pā ana ki ngā momo, ki te āhua o te wai, ki te takoto o te whenua , me ngā tino hononga o ēnei hanga ki a tāua te tangata. Ka hē ngā mahinga kai me ērā atu āhuatanga o te whakaputa kai, i hē ai te oranga o ngā hapori o Te Hiku o Te Ika – taha ōhanga, taha tikang a, taha wairua .
Tā te manu titiro ki Onepū
Ko tēnei roto, a Onepū, kei ngā taipū o Te Ārai me Te Wai o Tikiahi. Koia tētahi o ngā roto e toru i tohua kia whakaorangia tuatahitia.
Nā ētahi o ngā mahi i ngā rā o mua (tae atu ki ētahi mahi kīhai i mahia):
kua nui rawa ngā taiora i ngā roto (i ahu mai i ngā matū pāmu )
kua iti rawa ngā rākau e tupu ana i ngā tapa o ngā roto, ko tā aua rākau, he miti i ētahi o aua matū kino
nā ngā mahi pārekareka kawea ai ki te wai, kua whakawhitia mai (i runga i ngā taputapu) he tipu, he ika rāwaho, he momo ka urutomo haere. Ka rāoa ngā tipu māori i ngā tipu urutomo rāwaho. Ko te hua i ētahi wā, ko te pūkohu wai kahurangi kikino. Arā hoki ētahi ika māori ka hemo i tērā pūkohu wai.
Ko te kori ake ki te whakatika i ēnei āhuatanga
Kua tupu haere te hiahia me te titikaha o ngā whānau, ngā hapū me ngā iwi ki te whakatinana i tēnei mea te kaitiakitanga , me tō rātou hiahia ako i ngā kōrero o ngā taiao o te hau kāinga . Nā te pūrongo a Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi mō te kerēme Wai 262 i te 2011, me te Whakatatūnga mō Te Hiku i raro i te Tiriti i puta i te 2015, kua ara ake ētahi tikanga hou hei whakatika i ngā āhuatanga ahurea i te taiao , arā, ko te mana whakahaere ngātahi i:
Te-Oneroa-a-Tōhē
Ngā whenua kua tohua kia atawhaitia i raro i Te Korowai
Ko Te Korowai te kākahu whakaāhuru kua hipokina e ngā iwi o Te Hiku ki te kaupapa, i tā rātou tū hei kaitiaki o te whenua me ōna taonga (tae atu ki ōna roto me ōna repo). Nā ngā mahi anō e kawea kētia ana ki Tāngonge, ka takoto he tauira hei ārahi i ngā mahi whakaora ki ētahi atu roto.
Kua mahi tahi ētahi iwi e toru o Te Hiku – a Te Aupōuri, a Ngāi Takoto me Te Rarawa, ki te whakatere i tētahi kaupapa whakaora auroa ki ngā roto o te rohe .
Te whakatinanatanga o te kaitiakitanga – he rā whakatō rākau ki Onepū mā ngā kura o Te Hiku
E kitea ana te hiahia o ngā whānau, ngā hapū me ngā iwi ki te hāpai ake i te kaitiakitanga, ki te ako hoki i ngā kōrero mō ngā taiao e tata ana ki a rātou.
Koia nei ngā whāinga:
Kia tupu ngā pūkenga me ngā mātauranga
Kia pai ake ngā taiao kei reira ngā roto, e ea ai ēnei wawata:
ka ora ake ngā iwi
ka torokaha ake ngā hononga ahurea o ngā iwi
ka tūhono anō ngā whānau ki ngā rawa o ngā roto me ngā repo
ka hāpainga ake te kaitiakitanga me te rangatiratanga e pā ana ki ngā rawa māori.
Ko te tūāpapa o te kaupapa, ko te wawata o ngā iwi mō te mana whenua , arā, kia waiho mā te hapori tonu e arataki te whakaoranga ake o ēnei taonga ināianei, ā, haere ake nei. Ka whakaakona atu he pūkenga ki ngā iwi kāinga, ā, ka piki te ora o ngā whānau .
Ko ēnei roto te kāinga noho o te huhua o ngā momo māori. Koia hoki tētahi o ngā nōhanga wai tino mōrearea, tino onge anō hoki, huri i te ao. Kei te Tūtohi 1 me te Hoahoa 1 i raro nei ngā uri a Tāne, a Maru, a Tangaroa e hono ana ki te mauri o tēnei taiao . Mēnā kei ngā roto ēnei momo, he tohu tērā e ora ana taua pūnaha hauropi. Me kore ake ngā papa kuta (Eleocharis sphacelata) me ngā papa raupō (Typha orientalis) – he rawa pai mō te raranga, engari he kāinga anō hoki mō ōna anō ika me ōna anō manu māori.
Ngā tini a Tāne, a Maru, a Tangaroa e hono ana ki te mauri o ngā roto tāpokapoka o Te Tai Tokerau
Ko ngā roto kei waenga taipū te kāinga o ngā momo rauropi māori huhua noa. Koia hoki tētahi o ngā nōhanga tino mōrearea, tino onge puta noa i te ao.
Ka taea te tiki tētahi tauira PDF i konei.
He kōrero kōpūtahi
E tūhono ana tēnei kōrero ki Ngā roto tāpokapoka me Ngā roto tāpokapoka ki Te Hiku o Te Ika.
He whakamihi
I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Ngā Roto Tāpokapoka – Te Hiku o Te Ika Dune Lakes Restoration, kei te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland, nā Waikarere Gregory (Te Rārawa, Te Aupōuri, Ngāti Kahu, Ngāpuhi, Ngāi Tahu) rātou ko Joanne Murray (Te Rārawa, Ngāti Hine, Ngāpuhi), ko Wendy Henwood (Te Rārawa).
Tuihonoa Te Reo o Te Repo.
E tika ana kia mihia ngā ētita me ngā kaituhi o Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland mō rātou i whakaae mai, i tautoko mai i te hurihanga o te pukapuka nei. Me mihi hoki ngā pūkenga o Pauline Waiti rāua ko Hēni Jacob, tae atu ki ngā kaitautoko taha pūtea, ki a Manaaki Whenua me te kaupapa Unlocking Curious Minds a te MBIE.
