Ngā roto tāpokapoka ki Te Hiku o Te Ika
Te ahunga o ā mātou mahi
Arā tā mātou whāinga, kia pai ake ngā taiao e hora mai rā ngā roto katoa o Te Hiku. Kua tohua ētahi roto e toru hei whāinga tōmua, koia ēnei ko Te Wai o Tikiahi, ko Waipārera, ko Onepū. Ka tū mai he rōpū tokoiti ki te kōkiri i ngā mahi whakapiki i te ora o ngā taiao me ngā tāngata tonu o te rohe , ko te rangatiratanga o te iwi te ahunga i whāia. I kitea hoki he pūtea hei tautoko i ngā mahi.
Ko tētahi o ngā mahi tuatahi, ko te whakahoki mai i ngā ingoa tūturu o ngā roto nei. Ko Onepū tērā (i riro ko Bulrush Lake kē tōna ingoa mō tētahi wā) kei ngā tāhuahua o Te Ārai. Ko Te Wai o Tikiahi anō hoki tērā (ko Split Lake tōna ingoa Pākehā ).
Te rangatahi e hautū ana i ngā mahi
He kaupapa pai ngā rangi whakatō rākau ā-hapori mō te whakawhitiwhiti i te mātauranga me te māramatanga. I tino pērā te rangi whakatō rākau a ngā kura o Te Hiku ki Onepū.
Ko te iwi tonu kei te ārahi i te kaupapa. I ahu mai i ngā tūmanako me ngā whakamahere a ngā iwi mō te taiao , kei te tautoko anō hoki i aua mahi. Kua tū mai ētahi pou e whā hei hāpai i te kaupapa, e whakaata ana i ōna anō uara, mātāpono o ngā iwi . Koia ēnei: ko te pou taiao , ko te pou ōhanga, ko te pou pāpori me te pou tikanga ā-iwi. Ko te pou taiao te pou matua, ko tāna e whai ana, kia ora ake ngā iwi , kia kaha ake te tuakiri ā-iwi, kia hono anō hoki ngā whānau ki ō rātou whenua , ki ngā roto me ngā repo – ēnei mahi katoa e āta whakatinana ana i tēnei mea te kaitiakitanga .
Ko tētahi mea kei te karihi o te kaupapa, kia whakatupuria ngā pūkenga me ngā mātauranga o te hunga whai wāhi mai, mā te tuku i ngā akoranga, ngā whakangungutanga me ngā tohu mātauranga ki a rātou. Koia hoki te tīmatanga o ētahi mahi whakapakari i te hunga kimi mahi o Te Hiku kia rite rātou ki te whakakī i ngā tūranga e āta mahi ai te tangata ki te whenua . Ko te nuinga hoki o ngā kaimahi, kua āhua roa e noho mahi kore ana.
Te mahi tahi
Ko te mahi tahi ki ētahi atu rōpū, ki ētahi atu kaupapa tētahi mea nui, kia rongo ai ngā kaimahi i te huhua noa o ngā wheako, ngā akoranga me ngā whakaaro. Āpiti atu ki te tautoko nui a te mana whenua i te kaupapa, arā anō te āwhina mai a ētahi pūtahi kāwanatanga, ētahi tāngata nō ratou ngā whenua pātata, ngā kura o te rohe , ngā whare mātauranga paetoru me ōna anō rōpū i te hapori. I tae mai anō he manuhiri whenua taketake, he manuhiri tūārangi kia kite i te kaupapa. E rua tau e tū ana ngā rangi whakatupu rākau ā-hapori nei, ko tōna 500 ngā tāngata i whai wāhi mai. Ka mutu, i whai wāhi te tokomatua ki ētahi atu kaupapa whakatō rākau ki ngā roto ki ngā whenua o Te Hiku. He tino huarahi tēnei mō te tukutuku haere i ngā akoranga me ngā māramatanga hou ki tāngata kē, ki wāhi ke.
He kaumātua i tae ake ki te rangi whakatō rākau ki Onepū
E whakapūmau ana ngā roto tāpokapoka i ētahi kōrero tūhono i ngā tāngata o nāianei ki ngā tūpuna. E whakahuatia ana ngā roto i ngā tātai kōrero o ngā iwi, mō ngā kāinga noho i mua, mō ngā ara tūhono i ngā hapū, i ngā iwi, ngā tātai whakapapa ki te taiao, me ngā tohu ārahi i te tangata – ngā tohu o te whenua, ngā tohu o te rangi, ngā tohu o te moana.
Ngā Hua Matua – te waiho mā ngā ringaringa tonu e kawe ngā mahi whakaora taiao
Kua takoto he mahere whakatinana mō tēnā, mō tēnā roto.
Kua taiapatia ngā roto e toru, e 5000 mita pea te roa o ngā taiapa.
Ko tōna 4.5 heketea kei ngā tapa o ngā roto kua whakatōkia ki ngā rākau māori, he rākau whakatipu māori nei (he mānuka (Leptospermum scoparium), he kānuka (Kunzea ericoides), he tī kōuka (Cordyline australis), me te harakeke (Phormium tenax)) hei tauārai i waenga i ngā roto me ngā pāmu , ngā ngahere arumoni rānei.
I noho anō ngā wāhi kua taiapatia, kua kākāhuria hei arotahinga mō ngā mahi hopu kararehe whakararu. Nā ngā tāngata mōhio o te rohe i whakangungu ērā atu ki ēnei mahi.
I tautohua, i tangohia hoki ngā tipu urutomo.
Kua tū he aroturuki i ōna wā anō o te tau e tika ana. I paku whakarerekētia te kete aroturuki, arotake i te hauora o te kōawa (te ‘SHMAK’) me ngā tohu hauora ā-iwi (CHI) kia hāngai ake ki tēnei kaupapa. I āta whāia hoki te mātaki me ērā atu tairongo e tika ana hei ine i ngā rerekētanga i te takanga o te wā.
He mea whakahaere ngātahi me NIWA tētahi mahi rangahau i ngā tuna (ngāi Anguilla). E 236 ngā tuna i mau i ngā roto e toru. Ka tuhia ngā raraunga e rite ana (te taumaha, te roa, te momo, te kaha hauora), hei tohu i te huhua me te tītaringa o te tuna ki ngā roto. He mea tango mai hoki ētahi ‘whatu taringa’ e 25 (arā, he otolith ) i ngā taringa o ētahi tuna. Ka tukua ēnei ki te taiwhanga pūtaiao kia whakatauhia ai te pakeke o ngā tuna. He raraunga anō tēnei hei whakaahua i te hauora o ngā taupori tuna i ngā roto nei.
I whiwhi mātauranga , i whiwhi tohu mātauranga anō hoki ngā kaimahi i te kaupapa nei, ā, i pupū ake hoki i a rātou te ngākau nui ki a Papatūānuku me ngā mahi e rauhītia ai ia.
He tamariki e tātari ana i te pai o te wai
Kua kuhuna e ētahi kura o te rohe ngā roto tāpokapoka ki ā rātou marautanga. Kua tū hei wāhi ako, hei wāhi whakaora taiao, hei wāhi hoki e whāngaihia ai te mātauranga e tētahi whakatupuranga ki tētahi. He pae ako e riro ai mā ngā ringaringa tonu o ngā ākonga e kawe ngā mahi. Ka mahi tahi, ka uru rawa ki ngā mahi, ka tūhono ki te taiao, ka tū tūturu hei kaitiaki mō ō rātou roto tāpokapoka.
Ngā Hua Matua – Ngā taiao tata hei wāhi ako
I arohia te māramataka Māori i te wā e whakaritea ana, e kawea ana anō hoki ngā mahi. Ko ngā rā i nui ake ai te ngoi, koirā ngā rā pai mō te ako; ko ngā rā i kaha ake ai te kūmea ake o ngā wai i te kōpū o Papatūūanuku, koirā ngā rā pai mō te whakatō rākau.
Ka tupu te mārama ki te noho taonga mai o ngā roto tāpokapoka me ngā kawenga tika a te kaitiaki , ā, ka tupu hoki i reira te ngākau hihiko ki te whai wāhi ki ngā mahi whakaora taiao . Ko tētahi atu painga, i horapa ki ngā whānau me ngā hapori ngā mōhiotanga hou ki ngā take e pā ana ki ngā taiao o te rohe , ki ngā momo rākau, ki te whakatō rākau, ki te aroturuki i te pai o te wai, me te patu rauropi whakararu.
Nā ngā wānanga me ngā rā whakatō rākau mā te hapori, ka tūhonoa te mana whenua me te hapori whānui ake ki te whenua , he tūhononga ā-ringa, ā-tinana. I kaha te whai wāhi a ngā rōpū me ngā pūtahi o te hapori ki ngā kawenga katoa o te kaupapa. Ā, me kore ake rātou e haere tonu ai ngā mahi ā ngā rā e heke mai nei.
Kua kuhuna e ētahi kura o te rohe ngā roto tāpokapoka ki ā rātou marautanga . Kua tū hei wāhi ako, hei wāhi whakaora taiao , hei wāhi hoki e whāngaihia ai te mātauranga e tētahi whakatupuranga ki tētahi. He pae ako e riro ai mā ngā ringaringa tonu o ngā ākonga e kawe ngā mahi. Ka mahi tahi, ka uru rawa ki ngā mahi, ka tūhono ki te taiao , ka tū tūturu hei kaitiaki mō ō rātou roto tāpokapoka.
He kōrero kōpūtahi
E tūhono ana tēnei kōrero ki Ngā roto tāpokapoka me Te āhua o ngā roto tāpokapoka i ēnei rā.
He whakamihi
I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Ngā Roto Tāpokapoka – Te Hiku o Te Ika Dune Lakes Restoration, kei te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland, nā Waikarere Gregory (Te Rārawa, Te Aupōuri, Ngāti Kahu, Ngāpuhi, Ngāi Tahu) rātou ko Joanne Murray (Te Rārawa, Ngāti Hine, Ngāpuhi), ko Wendy Henwood (Te Rārawa).
Tuihonoa Te Reo o Te Repo.
E tika ana kia mihia ngā ētita me ngā kaituhi o Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland mō rātou i whakaae mai, i tautoko mai i te hurihanga o te pukapuka nei. Me mihi hoki ngā pūkenga o Pauline Waiti rāua ko Hēni Jacob, tae atu ki ngā kaitautoko taha pūtea, ki a Manaaki Whenua me te kaupapa Unlocking Curious Minds a te MBIE.
