He kōrero hei āwhina i te kaiako

He anga mātauranga pūtaiao taketake mā ngā kaiako

He whakaaro mō te whakamahi i Tuihonoa Te Reo o Te Repo i roto i ngā mahi whakaako me ngā mahi ako.

He aha tēnei mea te mātauranga pūtaiao taketake?

E tika ana pea kia āta tautuhia i konei te ‘mātauranga pūtaiao taketake’. Mai i te orokohanga ake o te kupu ‘pūtaiao’, kua whakamahia i ngā horopaki maha, hei tohu i ngā momo mātauranga maha. Ko ētahi whakapākehātanga o te kupu nei e rere ana, ko te ‘science’, ko te ‘Western science’, ko te ‘Māori science’, ko te ‘science with Māori contexts’, ko te ‘science for Māori-medium students’. Kāti, kia whakamahukitia ake i konei te tikanga , kia mārama ake ai mō tēnei kaupapa me ērā kei muri e whai mai ana.

Ko te mātauranga Māori, he pūnaha mātauranga mataora e tātai ana i ngā wheako me te whai wāhitanga a te Māori ki te ao, mā roto mai i ngā hononga o ngā iwi , ngā hapū me ngā whānau ki te taiao , i ngā rā o mua, i nāianei, ā, hei ngā rā anō e tū mai nei. Ko ngā pūrākau , ngā waiata , ngā haka, ngā tukutuku, ngā whakairo, ngā whakataukī , ngā oriori me ērā tū momo taonga pupuri kōrero ngā mauranga o ngā wheako nei Mā te whakapakari i ngā whakaaro me te mārama ki ngā ariā pērā i te whakapapa , i te kaitiakitanga , i te whanaungatanga, me ngā ritenga mō te mahi tahi ki te taiao pērā i te maramataka, ka ārahina ngā tātai whakaaro, ngā mahi me ngā whakatau e pā ana ki te taiao , ināianei, ā, mau ake nei. Ko te mātauranga Māori te tino o te tuakiri rongomaiwhiti o tāua, te Māori.

Ko te mātauranga pūtaiao taketake, i ahu mai i te mātauranga Māori, ā, ka noho tahi rāua ko te mātauranga pūtaiao ‘o te Uru’ – tētahi i te taha tonu o tētahi. E uaratia ana ngā pūnaha mātauranga e rua nei. Engari mō te Māori, e tino kaingākautia ana te mātauranga pūtaiao taketake, i te mea nō reira mai te mōhio o ō tātou tūpuna ki te noho ora ki te whenua mō te hia mano tau i runga i tō rātou tino rangatiratanga , me te mau tonu o ō rātou ake uara, whakapono, māramatanga, ā, nō reira mai hoki tō rātou mōhio ki te whiri hononga huhua ki te taiao . E taea tonutia ana e ngā kaiako me ngā ākonga Māori te toro atu ki te pūtaiao o tauiwi hei tāpiritanga ki te tūāpapa mātauranga Māori, e nui ake ai tō rātou mōhio, tō rātou mārama ki te ao e noho nei tātou. Koia tēnei, ko te mātauranga pūtaiao taketake, te mātauranga pūtaiao Māori.

He kete iti, he mea raranga ki ngā toenga kuta. Ko Toi Te Rito Maihi te kairaranga

See more

Kia toitū ai te mana me te mātauranga o te mahi kuta, me āta rauhī ngā pā kuta e pai tonu ana i tēnei wā, me whakapūmau ngā hononga ki aua wāhi, me āta whakanui anō te mana me te wairua o ngā taonga ka waihangatia ki te kuta.

Rights: Manatārua: Mieke Kapa. Nō roto mai i Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland.

Me pēhea te whakamahi i te mātauranga pūtaiao taketake hei whakamahere i tētahi hōtaka whakaako, ako e pā ana ki te tū hei kaitiaki i te repo?

Ko te mātauranga Māori te tūāpapa o te anga mātauranga pūtaiao taketake, i te mea i takea mai i reira te nuinga o ngā mōhiotanga. I te hōtaka whakaako, ako, ka tautohua, ka tīkina atu hoki ngā mātauranga e hāngai ana o roto mai i te pūtaiao o tauiwi, kia whānui ai, kia hōhonu ai ngā mōhiotanga me ngā pūkenga o ngā ākonga. Nō reira, e akiaki tonu ana te mātauranga pūtaiao taketake kia āta kai tahi ngā ākonga i te mātauranga Māori me te mātauranga pūtaiao o tauiwi.

He mea hoahoa ngā rauemi e whai ake nei hei āwhina i a koe ki te mahi tahi ki ō ākonga hei kaitiaki repo. Ko te kaupapa matua o ngā rauemi nei, kia noho rangatira mai anō ngā mātauranga Māori, rā roto i ngā mahi whakahauora ake i ō tātou taiao māori.

Ngā rauemi

He maha ngā rauemi kua tuhia, tae atu ki tētahi e kīia ana ko Ngā tohu mō ngā rawa ā-iwi, koia e whakamārama ana i ngā tohu kia mātua arohia ina aroturuki, ina arotake te tangata i te toitūtanga o ngā rauropi me ngā pūnaha hauropi. Hui katoa, e ono ngā mātaitanga e takoto ake nei, e arotahi ana ki ngā mahi whakaora, tautiaki i ētahi rauropi me ētahi pūnaha hauropi whāiti i Aotearoa nei.

Koinei ngā mātaitanga e ono:

• Te matamata – ngā karu o Matariki

• Te kōura – te mōrehu onamata

• Ngā taonga raranga

• Ngā rongoā o ngā repo

• Ngā roto tāpokapoka

• Te whiro – he hoa rānei, he hoariri rānei?

Me pēhea te kuhu i ngā mātaitanga me ngā kōrero kua horahia ki ngā mahi whakaako me ngā mahi ako?

Ahakoa he aha te hōtaka whakaako, ako ka whakaritea mai e koe, ko tōna tūāpapa, ko tētahi kaupapa whānui e hāngai pū ana ki ngā hiahia taha ako o ō ākonga. Ko te kaupapa whānui i ēnei mātaitanga, ko te whakaora ake i tētahi taiao tata, arā, i te repo. Ko tētahi whakaaro mātāmua e rere ana i ngā mātaitanga nei, kāore e arohia tētahi rauropi kotahi nei – ko ngā hononga o ngā tini rauropi, koia kē te tino aronga. Ka whakatakotoria he hōtaka e hono pū ana ki tētahi taiao e taunga ana ō ākonga, e tika ana rānei kia taunga rātou, ā, ko te tikanga kei tō rohe tonu pea taua taiao .

Ko ngā tuhinga kei ia mātaitanga, he kōrero hei arotahi mā ngā ākonga. Ko tētahi āhuatanga pai o ngā mātaitanga, kua tuhia ngā hua e tika ana kia puta i runga anō i te titiro a te hapū me te iwi . I ētahi wā e haere kōtui ana te titiro a te hapū/iwi me te titiro a te pūtaiao o tauiwi. Kei ia mātaitanga ngā kupu whakaahua i tētahi tauira hei whai me ngā mahi hei kawe ake. Ka noho pea tēnei hei tūāpapa e whakaritea ai e te kaiako tētahi kaupapa whakaora mā ana ākonga. He maramara pārongo atu anō kua tāpiria hei kapo ake mā ngā ākonga.

E whakaahua ana ‘Ngā tohu mō ngā rawa ā-iwi ’ i ngā waitohu e mārama ai tātou ki te hauora, ki te whaiora o ngā rauropi o te repo, me te taiao nui tonu, i runga anō i tā te mātauranga Māori titiro ki ēnei mea. He pārongo mātāmua ēnei hei kai mā ngā ākonga, kia mārama ake ai rātou ki te whakahaere me te arotake i ngā kaupapa whakaora taiao .

Te āta wherawhera i ngā mātaitanga

Ina wherawherahia ngā mātaitanga, anei ētahi pātai, ētahi whakaaro hei āwhina i te kaiako me ngā ākonga ki te tātai whakaaro, ki te whakaputa whakaaro whaitake mō te whakaora ake i ō rātou taiao . He mea whakarōpū ngā pātai i runga i te titiro a te Māori ki te ao, arā, ka mātua aro ki ngā rā o mua, whai muri ki nāianei, ā, hei reira ka anga ki ngā rā e heke mai nei. Ehara i te mea kei konei ngā mea katoa e rite ana – he tīpakonga noa. Māu anō e tāpiri āu ake pātai, ōu ake whakaaro.

1. Te Mātauranga o ngā Tūpuna

• He aha i tautohua ai ko tēnei taiao ?

• He aha ngā mātauranga ā-whāna u, ā-hapū , ā-iwi e pā ana ki te taiao nei?

• Tirohia ētahi o ngā momo kōrero tuku iho whakamahia ai hei pupuri, hei whakaatu hoki i te mātauranga Māori (pēnei i te pūrākau , i te waiata , i te haka, i te raranga, i te tukutuku, i te whakairo, i te whakataukī , i te oriori, i te aha ake rānei). He whakaaro kei reira mō te taiao kua kōwhiria me ngā hononga o te whānau , o te hapū , o te iwi ki te taiao ?

• He aha i noho taonga mai ai tēnei taiao ki te whānau , ki te hapū , ki te iwi ?

• Āe rānei kua kao mai te rahi o te pārongo e tika ana e āhua mōhio ai tātou i pēhea te āhua o te taiao nei i ngā rā o mua?

1. Te Mātauranga o Nāianei

• He pēhea te āhua o te taiao ināianei?

• Mēnā kua rerekē (ina whakatairitea ki neherā), he aha ngā rerekētanga?

• He aha ngā āhuatanga nui kua ngau ki te taiao ?

• Me pēhea te whakaahua, te tuhi pikitia o te taiao o nāianei? He aha ngā kōrero me mātua tuhi kia mōhiotia ai tōna āhua?

• He aha ngā mātauranga Māori me mātua mōhio tātou e taea ai e tātou te taiao te whakaora ake?

• Me pēhea te whiriwhiri, te whakatau i te ara ka mātua whāia hei haumanu i te taiao ?

• He aha ngā mātauranga o tauiwi me mātua mōhio tātou e tutuki pai ai ā tātou mahi whakaora taiao ? Hei tauira, āe rānei me mōhio ki ngā mahi matua a ngā mea ora, pērā i te kai, i te whakaputa uri, i te whakahā, i te whakaputa para, i te aha ake rānei? Me āta mōhio rānei he pēhea rawa te noho tahi, te pāhekoheko tahi a ngā hanga ora ki te taiao me ōna āhuatanga koiora katoa?

1. Te Mātauranga Kei Tua Atu

• He aha i whakaarohia ai he mea nui kia whakaoratia ake tēnei taiao ?

• He aha ngā hua e wawata ana ngā whānau , ngā hapū me te/ngā iwi kia puta ake? Kia pēhea te āhua o te taiao nei ā ngā rā kei tua o te awe māpara?

• Kua rite te huri haere o te ‘whakaahua’ o te taiao ki tā tātou i whakapae ai?

• Ka hāngai tonu, ka whaitake tonu te mātauranga Māori ki tēnei kaupapa ā ngā rā e tū mai nei?

• He aha ngā whakariterite ināianei e haere tonu ai ngā mahi haumanu ā ngā rā kei tua?

• He aha te pānga mai o te mātauranga pūtaiao o tauiwi ki ngā hua kua puta, ka puta rānei i te kaupapa nei?

• Me pēhea te tiaki i ngā mātauranga Māori?

• Ina titiro kōmuri ki te haere o te kaupapa taka mai ki tēnei wā, he mea ka whakarerekētia (mēnā ka kawea anō)?

Mā te whāwhā i ēnei pātai i te horopaki o te taiao kua kōwhiria, te tikanga ka taea e ngā ākonga te whakarite mahere mō te whai wāhi atu ki taua taiao . Me whiriwhiri hoki he aha ngā mea e mōhio ana rātou, he aha anō ngā mea me rangahau, me kimi e rātou.

He pātai hei whiriwhiri mā ngā ākonga i a rātou ka whāwhā i ngā rauemi:

1. He pēhea nei te whakaata a ngā tohu i te mātauranga Māori, i te aronga Māori? 2. He aha i whakaaetia ai he mea nui te whakamahi i te anga mātauranga Māor i e puta ai he māramatanga ki te kaupapa?

Te Tauira Ake Ake

See more

Ko te Tauira Ake Ake, he tukanga whakaatu i te titiro a tētahi tangata, rōpū rānei mā roto i te tuhi pikitia. Whakamahia ai e te kairangahau nei, e Lorraine Dixon, hei whakatenatena i ngā iwi kia whakapuaki i ō rātou whakaaro, tae atu ki ō rātou uara me ngā āhuatanga tērā ka whakararu i tā rātou hāpai tonu i aua uara.

Rights: Manatārua: Te Whare Wānanga o Waikato. E tāpuia ana ngā manatārua katoa.

Te Tauira Ake Ake

Ko tētahi ara hei whai ina whakaritea ana he kaupapa whakaora taiao , ko te Tauira Ake Ake, he mea waihanga nā Lorraine Dixon rāua ko John Te Maru. He momo mahere ka tuhia, e tāia ai he whakaahua, he waitohu, he aha atu rānei hei āwhina i ngā whānau , ngā hapū me ngā iwi ki te whiriwhiri, ki te tautohu i ngā mea e matapoporetia ana e rātou. He ara Māori hei tūhura, hei whakapuaki hoki i ngā kaupapa whakahauora ka whakapakari ake i te hapori.

E toru ōna wāhanga:

• ka ako haere ngā whānau i pēhea te āhua o te noho i ngā rā o mua

• ka tautohu rātou e pēhea ana te āhua ināianei

• ka whiriwhiri rātou i te āhua e tūmanakohia ana mō ngā uri whakaheke ka noho ki aua wāhi ā ngā rā kei tua.

He tikanga tauawhi tēnei – ka whakatenatenahia ngā whānau kia aro, kia āta kōtuitui hoki i ētahi āhuatanga nui e rima, koia ēnei: te taha taiao ; te taha ohaoha; te taha ahurea; te taha pāpori, pārekareka; te taha hauora.

Ina whāia te ara tūhura nei, ka tuhia e ngā whānau he pikitia hei whakaatu, hei tohu i ō rātou wawata. Ka puritia hoki tēnei whakaahua hei tirotiro mā ngā uri ka whai i muri.

Mō te roanga atu o ngā kōrero e pā ana ki tēnei tauira, anei te tuhinga ake, ā, he kōrero anō mō te tauira kei konei.

Ngā tohu mō ngā rawa ā-iwi

• He aha te ‘tohu ’ e kōrerotia ake nei?

• He aha tēnei mea, te tohu ā-iwi ?

• He aha ngā painga o ngā tohu ?

• He pēhea te whakamahi a te iwi Māori i ngā tohu nei?

Ngā tohu ā-iwi me te repo

• Ngā tohu ā-iwi me te repo

Te matamata – ngā karu o Matariki

• He neke atu i te kai rangatira

• He aha tēnei mea te matamata?

Te ngaro haere o ngā tīkanga tūturu e pā ana ki te hao matamata

• Te ngaro haere o ngā tikanga tuturu me te ngaro haere anō o te matamata

• Te rerekē haere o ngā tikanga hao matamata

• Te kore te āhei ki te tae atu, ki te tirotiro hoki e pēhea ana ngā wāhi mahi matamata

• Te rerekē haere o te pūnaha hauropi

Me pēhea te whakaora ake i te matamata?

• Me pēhea te whakaora ake i te matamata?

• Te waihanga i tētahi anga aroturuki, whakaora

Te kōura – te mōrehu onamata

• I aha i noho taonga ai te kōura?

Te tau kōura – he tikanga tūturu mō te hopu me te tirotiro kōura

• Te tau kōura – he tīkanga tūturu mō te hopu me te tirotiro kōura

• He aha te take me mātua whakaora ake ngā taupori kōura?

Te whakaora ake i te kōura

• Me pēhea te whakaora ake i ngā taupori kōura?

• Ngā mahi matua

Ngā taonga raranga

• Te kuta – te tipu kaitā o ngā nōhanga wai māori

• Te harakeke – he tipu raranga tangata

Te kuta – te tipu kaitā o ngā nōhanga wai māori

• Te kohi kuta

Te whakaora ake i te kuta

• Me pēhea te whakatipu kuta hei whakahauora ake i ngā pā kuta?

• Te mahi kia tinaku ngā kākano kuta

• Te whakatō ki te taiao

• Te whakarite anga hei aroturuki, hei whakaora ake i te kuta

Te harakeke – he tipu raranga tangata

• Te kohi me te whakaora ake i te harakeke

• Te whakaora ake i te harakeke mā te hunga raranga

• Te wahakura

Ngā roto tāpokapoka

• Ngā roto tāpokapoka kei waenga taipū

• Nga roto tāpokapoka o Te Hiku o Te Ika – Tohu o Te Whenua, Tohu o Te Rangi, Tohu o Te Moana

• Te roto nei, a Tāngonge

• Te mānuka

Te āhua o ngā roto tāpokapoka i ēnei rā

• Te āhua o ngā roto tāpokapoka i ēnei rā

• Ko te kori ake ki te whakatika i ēnei āhuatanga

Ngā roto tāpokapoka ki Te Hiku o Te Ika

• Te ahunga o ā mātou mahi

• Te mahi tahi

• Ngā hua matua

Te whiro – he hoa rānei, he hoariri rānei?

• Te whiro – he hoa rānei, he hoariri rānei?

• Tēnei mea te whiro

• He pēhea te pānga o te patu otaota?

Te repo me ngā tuaiwi-kore noho whenua

• He aha tēnei mea, te tuaiwi-kore noho whenua ?

• He tūhuratanga

• Te whakamāoritanga o ngā kōrero nei

Ngā ika meroiti me te repo

• He aha te ika meroiti? He aha ngā painga o te ika meroiti?

• He tūhuratanga

• Te whakamāoritanga o ēnei kōrero

Ngā rongoā o ngā repo

• Te kōrero a Kīngi Tāwhiao Te Wherowhero

• Ko te kaupapa matua o te rākau rongoā , hei rongoā i te whenua tonu

• He maha ngā mahi a te repo hei whakaora, hei haumanu i te whenua

• Ko te repo hei puna rongoā

Te whakahoki mai i ngā rākau rongoā ki te repo

• Me pēhea te whakahoki mai i ngā rākau rongoā ki te repo?

• Te kohi rongoā : he taonga te manawanui

Te Reo Tipu

• Tākuta Jonni Koia

• Ko te tino o te rongoā Māori

Tākuta Jonni Koia

• Taku haere i te ara o te kairongoā me te kaipūtaiao rāpoi ngota

Te āta tiaki i ngā rongoā

• Me aha tātou hei tautoko i ngā mahi tiaki, whakatupu i te mātauranga e pā ana ki ngā rongoā māori?

Tuihonoa Te Reo o Te Repo.

See more

E tika ana kia mihia ngā ētita me ngā kaituhi o Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland mō rātou i whakaae mai, i tautoko mai i te hurihanga o te pukapuka nei. Me mihi hoki ngā pūkenga o Pauline Waiti rāua ko Hēni Jacob, tae atu ki ngā kaitautoko taha pūtea, ki a Manaaki Whenua me te kaupapa Unlocking Curious Minds a te MBIE.

Rights: Nō te Karauna te manatārua 2020